Śrīmadbhagavadgītā | dvitīyōdhyāyaḥ | sāṅkhyayōgaḥ
Śrīkr̥ṣṇa parabrahmaṇē namaḥ 🙏
śrīmadbhagavadgītā
dvitīyōdhyāyaḥ
sāṅkhyayōgaḥ
(San̄jaya uvāca)
taṁ tathā kr̥payāఽviṣṭam aśrupūrṇākulēkṣaṇam.
viṣīdantamidaṁ vākyam uvāca madhusūdanaḥ॥ 2.1
(Śrībhagavānuvāca)
kutastvā kaśmalamidaṁ viṣamē samupasthitam.
anāryajuṣṭam asvargyam akīrtikaram arjuna॥ 2.2
Klaibyaṁ māsmagamaḥ pārtha naitattvayyupapadyatē.
kṣudraṁ hr̥dayadaurbalyaṁ tyaktvōttiṣṭha parantapa॥ 2.3
(Arjuna uvāca)
kathaṁ bhīṣmamahaṁ saṅkhyē drōṇaṁ ca madhusūdana.
iṣubhiḥ pratiyōtsyāmi pūjār’hāvarisūdana॥ 2.4
Gurūnahatvā hi mahānubhāvān
śrēyō bhōktuṁ bhaikṣamapīha lōkē.
hatvāఽrthakāmānstu gurūnihaiva
bhuñjīya bhōgān rudhirapradigdhān॥ 2.5
Na caitadvidmaḥ katarannō garīyō
yadvā jayēma yadi vā nō jayēyuḥ.
yānēva hatvā na jijīviṣāmaḥ
tēఽvasthitāḥ pramukhē dhārtarāṣṭrāḥ॥ 2.6
Kārpaṇyadōṣōpahatasvabhāvaḥ
pr̥cchāmi tvāṁ dharmasam’mūḍhacētāḥ.
yacchrēyas’syāt niścitaṁ brūhi tanmē
śiṣyastēఽhaṁ śādhi māṁ tāṁ prapannam॥ 2.7
Na hi prapaśyāmi mamāpanudyāt
yacchōka mucchōṣaṇa mindriyāṇām.
avāpya bhūmā vasapatna mr̥d’dhaṁ
rājyaṁ surāṇā mapi cādhipatyam॥ 2.8
(San̄jaya uvāca)
ēvamuktvā hr̥ṣīkēśaṁ guḍākēśaḥ parantapaḥ.
na yōtsyē iti gōvindaṁ uktvā tūṣṇīṁ babhūva ha॥ 2.9
Tamuvāca hr̥ṣīkēśaḥ prahasanniva bhārata.
sēnayō rubhayō rmadhyē viṣīdantamidaṁ vacaḥ॥ 2.10
(Śrī bhagavānuvāca)
aśōcyān anvaśōcastvaṁ praṅñāvādānśca bhāṣasē.
gatāsūnagatāsūnśca nānuśōcanti paṇḍitāḥ॥ 2.11
Na tvē vāhaṁ jātu nāsaṁ na tvaṁ nēmē janādhipāḥ.
na caiva na bhaviṣyāmaḥ sarvē vaya mataḥ param॥ 2.12
Dēhinōఽsmin yathā dēhē kaumāraṁ yauvanaṁ jarā.
tathā dēhāntara prāptiḥ dhīrastatra na muhyati॥ 2.13
Mātrā sparśāstu kauntēya śītōṣṇa sukha duḥkhadāḥ.
āgamāpāyinōఽnityāḥ tān titīkṣasva bhārata॥ 2.14
Yaṁ hi na vyathayantyētē puruṣaṁ puruṣarṣabha.
sama duḥkha sukhaṁ dhīraṁ sōఽmr̥tatvāya kalpatē॥ 2.15
Nāఽsatō vidyatē bhāvaḥ nāఽbhāvō vidyatē sataḥ.
ubhayōrapi dr̥ṣṭōఽntaḥ tvanayōstatvadarśibhiḥ॥ 2.16
Avināśitu tadvid’dhi yēna sarvamidaṁ tatam.
vināśa mavyaya syāsya na kaścit kartumar’hati॥ 2.17
Antavanta imē dēhāḥ nityasyōktāḥ śarīriṇaḥ.
anāśinōఽpramēyasya yudhyasva bhārata॥ 2.18
Ya ēnaṁ vētti hantāram yaścainaṁ man’yatē hatam.
ubhau tā na vijānītaḥ nāyaṁ hanti na han’yatē॥ 2.19
Na jāyatē mriyatē vā kadācit
nāyaṁ bhūtvā bhavitā vā na bhūyaḥ.
ajō nityaḥ śāśvatōఽyaṁ purāṇaḥ
na han’yatē han’yamānē śarīrē॥ 2.20
Vēdāvināśinaṁ nityam ya ēnamajamavyayam.
kathaṁ sa puruṣaḥ pārtha kaṁ ghātayati hanti kam॥ 2.21
Vāsānsi jīrṇāni yathā vihāya
navāni gr̥hṇāti narōఽparāṇi.
tathā śarīrāṇi vihāya ṅīrṇāni
an’yāni sanyāti navāni dēhī॥ 2.22
Nainaṁ chindanti śastrāṇi nainaṁ dahati pāvakaḥ.
na cainaṁ klēdayantyāpaḥ na śōṣayati mārutaḥ॥ 2.23
Acchēdyōఽya madāhyōఽyaṁ aklēdyōఽśōṣya ēva ca.
nitya s’sarvagataḥ sthāṇuḥ acalōఽyaṁ sanātanaḥ॥ 2.24
Avyaktōఽyamacintyōఽyaṁ avikāryōఽyamucyatē.
tasmādēvaṁ viditvainaṁ nānuśōcitumar’hasi॥ 2.25
Atha cainaṁ nityajātaṁ nityaṁ vā man’yasē mr̥tam.
tathāpi tvaṁ mahābāhō naivaṁ śōcitumar’hasi॥ 2.26
Jātasya hi dhr̥vō mr̥tyuḥ dhruvaṁ janma mr̥tasya ca.
tasmā daparihāryēఽrthē na tvaṁ śōcitu mar’hasi॥ 2.27
Avyaktādīni bhūtāni vyakta madhyāni bhārata.
avyakta nidhanān’yēva tatra kā paridēvanā॥ 2.28
Āścaryavat paśyati kaścidēnam
āścaryavat vadati tathaiva cān’yaḥ.
āścaryava ccaina man’yaḥ śr̥ṇōti
śrutvāpyēnaṁ vēda na caiva kaścit॥ 2.29
Dēhī nityamavadhyōఽyaṁ dēhē sarvasya bhārata.
tasmāt sarvāṇi bhūtāni na tvaṁ śōcitumar’hasi॥ 2.30
Svadharmamapi cāvēkṣya na vikampitumar’hasi.
dharmyād’dhi yud’dhācrēyōఽn’yat kṣatriyasya na vidyatē॥ 2.31
Yadr̥cchayā cōpapannaṁ svargadvāramapāvr̥tam.
sukhinaḥ kṣatriyāḥ pārtha labhantē yud’dhamīdr̥śam॥ 2.32
Atha cētvamimaṁ dharmyaṁ saṅgrāmaṁ na kariṣyasi.
tata s’svadharmaṁ kīrtiṁ ca hitvā pāpamavāpsyasi॥ 2.33
Akīrtiṁ cāpi bhūtāni kathayiṣyanti tēఽvyayām.
sambhāvitasya cākīrtiḥ maraṇāt atiricyatē॥ 2.34
Bhayādraṇā duparataṁ mansyantē tvāṁ mahārathāḥ.
yēṣāṁ ca tvaṁ bahumataḥ bhūtvā yāsyasi lāghavam॥ 2.35
Avācyavādānśca bahūn vadiṣyanti tavāhitāḥ.
nindantastava sāmarthyaṁ tatō duḥkhataraṁ nu kim॥ 2.36
Hatō vā prāpsyasi svargaṁ jitvā vā bhōkṣyasē mahīm.
tasmāt uttiṣṭha kauntēya yud’dhāya kr̥taniścayaḥ॥ 2.37
Sukhaduḥkhē samē kr̥tvā lābhālābhau jayājayau.
tatō yud’dhāya yujyasva naivaṁ pāpamavāpsyasi॥ 2.38
Ēṣātēఽbhihitā sāṅkhyē bud’dhiryōgē tvimāṁ śr̥ṇu.
budhyā yuktō yayā pārtha karmabandhaṁ prahāsyasi॥ 2.39
Nēhābhi krama nāśōఽsti pratyavāyō na vidyatē.
svalpa mapyasya dharmasya trāyatē mahatō bhayāt॥ 2.40
Vyayasāyātmikā bud’dhiḥ ēkēha kurunandana.
bahuśākhā hyanantāśca bud’dhayōఽvyavasāyinām॥ 2.41
Yāmimāṁ puṣpitāṁ vācaṁ pravadantya vipaścitaḥ.
vēdavādaratāḥ pārtha nān’yadastīti vādinaḥ॥ 2.42
Kāmātmānaḥ svargaparāḥ janmakarma phalapradām.
kriyā viśēṣa bahuḷāṁ bhōgaiśvarya gatiṁ prati॥ 2.43
Bhōgaiśvaryaprasaktānāṁ tayāఽpahr̥tacētasām.
vyavasāyātmikā bud’dhiḥ samādhau na vidhīyatē॥ 2.44
Traiguṇya viṣayā vēdāḥ nistraiguṇyō bhavārjuna.
nirdvandvō nityasatvasthaḥ niryōga kṣēma ātmavān॥ 2.45
Yāvānartha udapānē sarvataḥ samplutōdakē.
tāvān sarvēṣu vēdēṣu brāhmaṇasya vijānataḥ॥ 2.46
Karmaṇyē vādhikārastē mā phalēṣu kadācana.
mā karma phala hēturbhūḥ mā tē saṅgōఽstvakarmaṇi॥ 2.47
Yōgasthaḥ kuru karmāṇi saṅgaṁ tyaktvā dhanan̄jaya.
sid’dhyasid’dhyōḥ samō bhūtvā samatvaṁ yōga ucyatē॥ 2.48
Dūrēna hyavaraṁ karma bud’dhiyōgāt dhanan̄jaya.
bud’dhau śaraṇa manviccha kr̥paṇāḥ phalahētavaḥ॥ 2.49
Bud’dhiyuktō jahātīha ubhē sukr̥ta duṣkr̥tē.
tasmādyōgāya yujyasva yōgaḥ karmasu kauśalam॥ 2.50
Karmajaṁ bud’dhiyuktā hi phalaṁ tyaktvā manīṣiṇaḥ.
janmabandha vinirmuktāḥ padaṁ gacchantyanāmayam॥ 2.51
Yadā tē mōhakalilaṁ bud’dhirvyati tariṣyati.
tadi gantāsi nirvēdaṁ śrōtavyasya śrutasya ca॥ 2.52
Śruti vipratipannā tē yadā sthāsyati niścalā.
samādhāvacalā bud’dhiḥ tadā yōga mavāpsyasi॥ 2.53
(Arjuna uvāca)
sthitapraṅñasya kā bhāṣā samādhisthasya kēśava.
sthitadhīḥ kiṁ prabhāṣēta kimisīta vrajēta kim॥ 2.54
(Śrībhagavānuvāca)
prajahāti yadā kāmān sarvān pārtha manōgatān.
ātman’yēvātmanā tuṣṭaḥ sthita praṅña stadōcyatē॥ 2.55
Duḥkhē ṣvanudvigna manāḥ sukhēṣu vigata spr̥haḥ.
vītarāga bhayakrōdhaḥ sthitadhī rmuni rucyatē॥ 2.56
Ya s’sarva trānabhisnēhaḥ tatta tprāpya śubhāśubham.
nābhinandati na dvēṣṭi tasya praṅñā pratiṣṭhitā॥ 2.57
Yadā sanharatē cāyaṁ kūrmōṅgānīva sarvaśaḥ.
indriyā ṇīndriyārthēbhyaḥ tasya praṅñā pratiṣṭhitā॥ 2.58
Viṣayā vinivartantē nirāhārasya dēhinaḥ.
rasavarjaṁ rasōఽpyasya paraṁ dr̥ṣṭvā nivartatē॥ 2.59
Yatatō hyapi kauntēya puruṣasya vipaścitaḥ.
indriyāṇi pramāthīni haranti prasabhaṁ manaḥ॥ 2.60
Tāni sarvāṇi sanyamya yukta āsīta matparaḥ.
vaśē hi yasyēndriyāṇi tasya praṅṇā pratiṣṭhitā॥ 2.61
Dhyāyatō viṣayān punsaḥ saṅga stēṣūpajāyatē.
saṅgāt sañṅāyatē kāmaḥ kāmāt krōdhōఽbhijāyatē॥ 2.62
Krōdhāt bhavati sam’mōhaḥ sam’mōhāt smr̥ti vibhramaḥ.
smr̥ti bhranśāt bud’dhināśaḥ bud’dhināśāt praṇaśyati॥ 2.63
Rāgadvēṣa vimuktaistu viṣayān indriyai ścaran.
ātmavaśyaiḥ vidhēyātmā prasāda madhigacchati॥ 2.64
Prasādē sarva duḥkhānāṁ hāni rasyōpajāyatē.
prasanna cētasō hyāśu bud’dhiḥ paryavatiṣṭhatē॥ 2.65
Nāsti bud’dhi rayuktasya na cā yuktasya bhāvanā.
na cābhāvayata śśāntiḥ aśāntasya kuta s’sukham॥ 2.66
Indriyāṇāṁ hi caratāṁ yanmanōఽnuvidhīyatē.
tadasya harati praṅñāṁ vāyurnāva mivāmbhasi॥ 2.67
Tasmā dyasya mahābāhō nigr̥hītāni sarvaśaḥ.
indriyāṇīndriyārthēbhyaḥ tasya praṅñā pratiṣṭhitāḥ॥ 2.68
Yā niśā sarvabhūtānāṁ tasyāṁ jāgarti sanyamī.
yasyāṁ jāgrati bhūtāni sā niśā paśyatō munēḥ॥ 2.69
Apūryamāṇa macala pratiṣṭhaṁ
samudramāpaḥ praviśanti yadvat.
tadvatkāmāḥ yaṁ praviśanti sarvē
sa śānti māpnōti na kāmakāmī॥ 2.70
Vihāya kāmān ya s’sarvān pumāṁ ścarati nispr̥haḥ.
nirmamō nirahaṅkāraḥ saḥ śāntimadhigacchati॥ 2.71
Ēṣā brāhmī sthitiḥ pārtha naināṁ prāpya vimuhyati.
sthitvāఽsyāmantakālēpi brahma nirvāṇa mr̥cchati॥ 2.72
Iti śrīmadbhagavadgītāsu upaniṣatsu brahmavidyāyāṁ yōgaśāstrē śrīkr̥ṣṇārjuna sanvādē sāṅkhyayōgōnāma dvitīyōఽdhyāyaḥ
————-*********————-