ŚrīmadBhāgavatam | Parāyaṇam

Canto 01 | Chapter 04

Vyāsa Maharṣi's inner contemplation

(Vyāsa Maharṣi’s dissatisfaction, the arrival of Nārada Maharṣi, and the prelude to the advent of ŚrīmadBhāgavatam.)

Ślokapāṭham

In the Fourth Chapter, Vyāsa Mahārṣi experiences a deep inner dissatisfaction despite having divided the Vedas, systematized the Purāṇas, and composed great works such as Mahābhārata for the welfare of humanity. Although his outward mission has been remarkably successful, he is troubled by the question of why complete peace and fulfillment still elude his heart. This reflection leads him into profound self-examination.

At this pivotal moment, Nārada Mahārṣi arrives at Vyāsa’s āśrama. As the chapter unfolds, it prepares the stage for the divine guidance that will illuminate the cause of Vyāsa Mahārṣi’s inner unrest and establish the foundation for the advent of ŚrīmadBhāgavatam, the sacred work centered upon the pure glories of ŚrīmanNārāyaṇa.

Ślokapāṭham

atha śrīmadbhāgavatam parāyaṇam
prathama skandhe caturtho’dhyāyaḥ
 
(vyāsa uvāca)
iti bruvāṇaṁ saṁstūya munīnāṁ dīrghasatriṇām ।
vṛddhaḥ kulapatiḥ sūtaṁ bahvṛcaḥ śaunako’bravīt ॥
॥ 01.04.01 ॥
(śaunaka uvāca)
sūta sūta mahābhāga vada no vadatāṁ vara ।
kathāṁ bhāgavatīṁ puṇyāṁ yadāha bhagavān śukaḥ ॥
॥ 01.04.02 ॥
kasmin yuge pravṛtteyaṁ sthāne vā kena hetunā ।
kutaḥ sañcoditaḥ kṛṣṇaḥ kṛtavān saṁhitāṁ muniḥ ॥
॥ 01.04.03 ॥
tasya putro mahāyogī samadṛṅ nirvikalpakaḥ ।
ekāntamatir unnidro gūḍho mūḍha ivāyate ॥
॥ 01.04.04 ॥
dṛṣṭvā’nuyāntaṁ ṛṣimātmajam apyanagnam
devyo hriyā paridadhur na sutasya citram ।
tadvīkṣya pṛcchati munau jagadus tavāsti
strīpuṁbhidā na tu sutasya viviktadṛṣṭeḥ ॥
॥ 01.04.05 ॥
kathamālakṣitaḥ pauraiḥ samprāptaḥ kurujāṅgalān ।
unmattamūkajaḍavad vicaran gajasāhvaye ॥
॥ 01.04.06 ॥
kathaṁ vā pāṇḍaveyasya rājarṣeḥ muninā saha ।
saṁvādaḥ samabhūt tāta yatraiṣā sātvatī śrutiḥ ॥
॥ 01.04.07 ॥
sa godohanamātraṁ hi gṛheṣu gṛhamedhinām ।
avekṣate mahābhāgaḥ tīrthī kurvan tadāśramam ॥
॥ 01.04.08 ॥
abhimanyusutaṁ sūta prāhur bhāgavatottamam ।
tasya janma mahāścaryaṁ karmāṇi ca gṛṇīhi naḥ ॥
॥ 01.04.09 ॥
sa samrāṭ kasya vā hetoḥ pāṇḍūnāṁ mānavardhanaḥ ।
prāyopaviṣṭo gaṅgāyām anādṛtyādhirāṭ śriyam ॥
॥ 01.04.10 ॥
namanti yat pādaniketam ātmanaḥ
śivāya hānīya dhanāni śatravaḥ ।
kathaṁ sa vīraḥ śriyam aṅga dustyajāṁ
yuvaiṣatotsraṣṭum aho sahāsubhiḥ ॥
॥ 01.04.11 ॥
śivāya lokasya bhavāya bhūtaye
ya uttamaślokaparāyaṇā janāḥ ।
jīvanti nātmārtham asau parāśrayaṁ
mumoca nirvidya kutaḥ kalevaram ॥
॥ 01.04.12 ॥
tatsarvaṁ naḥ samācakṣva pṛṣṭo yadiha kiñcana ।
manye tvāṁ viṣaye vācāṁ snātam anyatra chāndasāt ॥
॥ 01.04.13 ॥
(sūta uvāca)
dvāpare samanuprāpte tṛtīye yugaparyaye ।
jātaḥ parāśarād yogī vāsvyāṁ kalayā hareḥ ॥
॥ 01.04.14 ॥
sa kadācit sarasvatyā upaspṛśya jalaṁ śuciḥ ।
vivikta eka āsīna udite ravimaṇḍale ॥
॥ 01.04.15 ॥
parāvarajñaḥ sa ṛṣiḥ kālenāvyaktaraṁhasā ।
yugadharmavyatikaraṁ prāptaṁ bhuvi yuge yuge ॥
॥ 01.04.16 ॥
bhautikānāṁ ca bhāvānāṁ śaktihrāsaṁ ca tatkṛtam ।
aśraddadhānān niḥsattvān durmedhān hrasitāyuṣaḥ ॥
॥ 01.04.17 ॥
durbhagāṁś ca janān vīkṣya munir divyena cakṣuṣā ।
sarvavarṇāśramāṇāṁ yad dadhyau hitam amoghadṛk ॥
॥ 01.04.18 ॥
cāturhotraṁ karma śuddhaṁ prajānāṁ vīkṣya vaidikam ।
vyadadhād yajñasantatyai vedam ekaṁ caturvidham ॥
॥ 01.04.19 ॥
ṛgyajuḥsāmātharvākhyā vedāś catvāra uddhṛtāḥ ।
itihāsapurāṇaṁ ca pañcamo veda ucyate ॥
॥ 01.04.20 ॥
tatra ṛgvedadharaḥ pailaḥ sāmago jaiminiḥ kaviḥ ।
vaiśampāyana evaiko niṣṇāto yajuṣām uta ॥
॥ 01.04.21 ॥
atharvāṅgirasām āsīt sumantur dāruṇo muniḥ ।
itihāsapurāṇānāṁ pitā me romaharṣaṇaḥ ॥
॥ 01.04.22 ॥
ta eta ṛṣayo vedaṁ svaṁ svaṁ vyasyann anekadhā ।
śiṣyaiḥ praśiṣyaiḥ tacchiṣyaiḥ vedās te śākhino’bhavan ॥
॥ 01.04.23 ॥
ta eva vedā durmedhaiḥ dhāryante puruṣair yathā ।
evaṁ cakāra bhagavān vyāsaḥ kṛpaṇavatsalaḥ ॥
॥ 01.04.24 ॥
strīśūdradvijabandhūnāṁ trayī na śrutigocarā ।
karmaśreyasi mūḍhānāṁ śreya evaṁ bhaved iha ॥
॥ 01.04.25 ॥
iti bhāratam ākhyānaṁ kṛpayā muninā kṛtam ।
evaṁ pravṛttasya sadā bhūtānāṁ śreyasi dvijāḥ ॥
॥ 01.04.26 ॥
sarvātmakenāpi yadā nātuṣyad hṛdayaṁ tataḥ ।
nātiprasīdadd hṛdayaḥ sarasvatyās taṭe śucau ॥
॥ 01.04.27 ॥
vitarkayan viviktastha idaṁ provāca dharmavit ।
dhṛtavratena hi mayā chandāṁsi guravo’gnayaḥ ॥
॥ 01.04.28 ॥
mānitā nirvyalīkena gṛhītaṁ cānuśāsanam ।
bhāratavyapadeśena hyāmnāyārthaś ca pradarśitaḥ ॥
॥ 01.04.29 ॥
dṛśyate yatra dharmādi strīśūdrādibhir apyuta ।
tathāpi bata me daihyo hyātmā caivātmanā vibhuḥ ॥
॥ 01.04.30 ॥
asampanna ivābhāti brahmavarcasya sattamaḥ ।
kiṁ vā bhāgavatā dharmā na prāyeṇa nirūpitāḥ ॥
॥ 01.04.31 ॥
priyāḥ paramahaṁsānāṁ ta eva hyacyutapriyāḥ ।
tasyaivaṁ khilam ātmānaṁ manyamānasya khidyataḥ ॥
॥ 01.04.32 ॥
kṛṣṇasya nāradaḥ abhyāgāt āśramam prāgudāhṛtam ।
tam abhijñāya sahasā pratyutthāyāgataṁ muniḥ ॥
॥ 01.04.33 ॥
pūjayāmāsa vidhivat nāradam surapūjitam ॥
॥ 01.04.34 ॥
 
iti śrīmadbhāgavate mahāpurāṇe pāramahaṁsyāṁ saṁhitāyām ।
prathama skandhe caturtho’dhyāyaḥ ॥

Other Study Paths | Canto 01 | Chapter 04

Scroll to Top